Pirms ekspozīcijas atklāšanas piedāvājam:
- Telšu ješivas apmeklējums, kad izstāde nedarbojas (vienai personai) – 2 Eur.
- 1 stunda ilgums serviss lietuviešu, angļu, krievu valodā (grupa līdz 25 personām) - 20 EUR.
Kopš 19. gs II lpp. Kauņas (Viljampoles), Telšu un Panevēžas ješivas bija slavenas visā ebreju diasporā
vārdus. Atšķirībā no tradicionālajiem ebreju mācību namiem – beit midrash, kurā bija ietverti reliģiski raksti
mācījās patstāvīgi, ješivas kļuva līdzvērtīgas formālām ebreju izglītības iestādēm
vidusskolām. Mācīties šajos garīgajos rabīnu semināros, kas darbojas Lietuvā
Ebreji ieradās no visas pasaules. Katrai ješivai bija sava mācīšanas specifika vai
kā viņi tolaik sauca "garu", veidoja unikālu Lietuvas ebreju ješivu tīklu. Visas trīs ješivas
kara laikā tās tika atjaunotas Izraēlā un Amerikā, kur savu darbību turpina līdz pat mūsdienām. Telsu Ješiva
1942. gadā ar tādu pašu nosaukumu tā tika atjaunota ASV, Klīvlendā, kur turpinās Telšos izveidotā.
Mācību sistēma.
Telšu ješiva tika dibināta 1875. gadā. Tās panākumi ir saistīti ar rabīnu Elizjē Gordonu (1841-1910),
slavenā rabīna Izraēla Lipkina Salantera skolnieks. Pēc kļūšanas par ješivas vadītāju 1884. gadā viņš bija pirmais
Lietuvā tika pielietotas modernas mācību metodes: skolēniem bija jākārto iestājeksāmeni, pēc
kuras tika sadalītas grupās pēc zināšanu līmeņa. Līdz tam beit midrash prakse turpinājās ješivā, kad
katrs izvēlējās daļu Talmuda, ko lasīt pēc vēlēšanās, Gordons mainīja jauno kārtību. No
līdz šim studenti, kas sadalīti grupās, visu semestri lasīja un analizēja vienu un to pašu Talmudu
fragments. Telšu ješivā tika piemērota arī pastāvīga zināšanu pārbaudes procedūra, kas līdz tam laikam
netika praktizēts citās ješivās. Īsā laikā Telšu ješiva kļuva par vienu no nozīmīgākajām
ebreju izglītības centrs Austrumeiropā.
Pēc rabīna Gordona nāves 1910. gadā Ješivas vadītāja amatu pārņēma rabīns Jozefs Leibs
Blohs, kurš spēja arī turpmāk nodrošināt šīs iestādes prestižu. JL Bloha vadības gados
skolēnu komitejas tika ieviestas, lai rūpētos par visu materiālo, sociālo un
garīgās vajadzības. JL Bloha vārds saistās arī ar musaru studiju sākumu Telšu ješivā. No
sākumā pretojās ješivu kopiena, bet galu galā mussaru studijas kļuva par neatņemamu sastāvdaļu
daļa no Telšu ješivas izglītības, un JL Blohs izcēlās kā ģeniāls musāra zinātnieks. 1930. gads
Viņa dēls rabīns Ābrahams Isaks Blohs kļuva par ješivas galvu, kurš vadīja ješivu līdz tās slēgšanai.
1940. gadā vasarā, kad Padomju Savienība okupēja Lietuvu un slēdza ješivu.
Ješivas tīklā tika noteikts postulāts, ka ikviens, kurš vēlas iegūt fundamentālu apmācību Torā
mācības, jāmācās Telšos.
Telšu ješiva sastāvēja no daudziem pirmsākumiem, un tās studiju metodiku ietekmēja daudzi faktori. Šie
metodikas pamati - iedziļināšanās pirmavotos, centieni izprast agrīnos ebrejus
gudro tekstos saglabātā doma, spēcīgu loģikā balstīta tekstu analīze, reliģiskā filozofija ar
ar īpašu Telšiem raksturīgu musara nokrāsu.
Katrai ješivai bija sava specifiska atmosfēra, tā sauktais gars. Piemēram, viņš mēdza teikt:
"Telšu gars", "Viļijampoles gars" u.c. Visi uzreiz ļoti precīzi jutās un
saprata, ko tas nozīmē. "Telšu gars" saistījās ar asprātīgām studijām un smalkumu
morāles un psiholoģijas izpratne.
Tādējādi telši bija piepildīti ar izciliem Toras zinātniekiem, inteliģentiem vīriešiem un uzcītīgiem studentiem. Dienu un nakti ješiva
plosījās kā vētraina jūra. Studentu balsis atskanēja ne tikai no sinagogas, bet arī no kopmītnes
vietās, tās pat bija dzirdamas ielās. Visa pilsēta, gandrīz katra Telšu iela ir pārvērtusies par ješivu
daļa no
Atsauksmes