Žemaitijas tūrisma informācijas centrs

Izstāde. Lyngby cirvis: 13 000 gadu garantija

Izstādes

Biržu rajona Pārupes ciemā negaidīti atklātais cirvis kļuvis par vecāko šobrīd zināmo un datēto arheoloģisko atradumu Lietuvā un iekļuvis Eiropā reti sastopamo Lyngby tipa cirvju sarakstā.

Vecākais cirvis Lietuvā ir 13 tūkstošus gadu vecs. Pēc zinātnieku domām, šī laikmeta ragu izstrādājumi parasti sadalās, tāpēc brīnums ir ne tikai tajā, ka tas izdzīvoja, bet arī tas, ka tas sasniedza mūsu laikus pēc virknes nejaušību.

Šādi ziemeļbriežu ragu cirvji tika izmantoti reģionā ap Baltijas jūru. Lai gan savā laikā tie bija plaši izplatīti, tie ir ārkārtīgi reti. Pirmais šāda veida cirvis tika atrasts Nørre Lyngby Dānijā pirms vairāk nekā simts gadiem, un kopš tā laika visi šī tipa cirvji ir nosaukti apgabala vārdā. Vairāki desmiti šādu cirvju ir atrasti Ziemeļeiropas reģionā, un tikai daži no tiem ir zināmi Austrumbaltijas valstīs - pieci tika atrasti bijušās Austrumprūsijas teritorijā pirms Otrā pasaules kara, un 2009. gadā šāds atradums. atrasts arī Latvijā.

Izstādes apmeklētāji ne tikai redzēs unikālu atradumu, bet arī sajutīs gaisotni, kas šajās teritorijās valdīja pirms 13 tūkstošiem gadu - tas bija ledus laikmeta beigu periods, kad Lietuvas teritorijā uz īsu brīdi iesila klimats. .

Lyngby cirvja atklāšana un tā izpēte ļāva zinātniekiem paplašināt zināšanas par pirmo pēcleduslaikmeta iemītnieku mājsaimniecību, noteikt apdzīvotās vietas attīstību Austrumbaltijas reģionā vēlā ledus laikmeta beigās.

Izstādi prezentēs kuratore Daļa Ostrauskienė, referātus lasīs un ar zinātniskajiem atklājumiem dalīsies arheologi: prof. prasmīgs Dr. Aļģirds Girininkas, dr. Tomas Rimkus, dr. Gvida Sla.

 

Izstādi organizē Lietuvas Nacionālais muzejs. Izstādes kuratore Daļa Ostrauskiene, arhitekte un dizainere Urtė Rimkevičiūte, izstāžu darba grupas vadītāja un koordinatore Gabrielė Gudaitienė. Eksponātu restaurēja Simona Matuzevičiūtė (Lietuvas Nacionālais muzejs). Pētījumu veica Regina Ulozaitė (Lietuvas Nacionālais muzejs) un Grēta Narodovskaja (Viļņas Universitātes bibliotēkas Zinātniskās pētniecības departamenta un mantojuma kolekciju departamenta Dokumentālā mantojuma saglabāšanas nodaļa).

Eksponātu un tā atrašanās vietu pētīja Baltijas reģiona vēstures un arheoloģijas institūts un Klaipēdas Universitātes Dabas pētniecības centrs.

Izstādi atbalsta Lietuvas Kultūras padome un FISKARS.